GRIEĶIJAS RODA no 565eur (oktobris)

RODA ir Grieķijai piederoša sala, ko no vienas puses apskalo Vidusjūra, bet no otras puses - Egejas jūra. Salas nepilnu 80 km garumā līdzenais reljefs, lieliskas kūrortu plūdmales mijās ar kalniem. Rodas salu savai atpūtai izvēlas gan pasīvas, gan aktīvas atpūtas cienītāji, kurus pievilina siltais klimats, sauļošanās un peldēšanās iespējas, lieliska kaitborda un vindsērfinga pludmale, velomaršruti un kalnu taku maršruti. Vēstures cienītāji novērtē vecpilsētu un cietoksni. Grieķu nacionālo virtuvi var izbaudīt daudzos mazpilsētiņu restorānos un kafejnīcās.

Oktobrī:

lidojums, transfērs, apartaments = no 565eur/braucējam

Izvēlēties:

• Этот адрес электронной почты защищен от спам-ботов. У вас должен быть включен JavaScript для просмотра.
• mob. 29511062

ĒĢIPTE EL GOUNA no 600eur, HURGADA no 500eur (aprīlis)

Burātāji ar savām ģimenēm un draugiem ļoti iecienījuši rudens atpūtu Ēģiptē. Te mums ir ļoti silts klimats, pūš silts un stiprs vējš! Sarkanā Jūra piemērota niršanai un snorkeļošanai, jo ir viena no dzidrākajām pasaulē. Blakus saules, jūras un vēja atpūtai ir iespējamas arī ekskursijas uz Ēģiptes vēsturiskajām vietām, beduīnu apmetnēm tuksnesī un daudz kas vēl cits. Ēģiptē ir vairāki kūrorti un labas vindsērfinga un kaitborda vietas.

Aprīlī:

lidojums, transfērs, 4* viesnīca, brokastis/vakariņas = no 500eur/braucējam

Izvēlēties kūrortu, viesnīcu:

• Этот адрес электронной почты защищен от спам-ботов. У вас должен быть включен JavaScript для просмотра.
• mob. 29511062

SPĀNIJA EL MEDANO no 850eur (aprīlis)

Ne velti labus burātājus pievilina populārā Tenerifes El Medano pludmale - patstāvīgs stiprs vējš, smilšu pludmale, lielisks eiropeisks serviss! Ja vējš nolūzt ir iespēja sērfot pa viļņiem! Salas vairākās vietās ir iespējama niršana un snorkeļošana. Pludmales priekš sauļošanās un peldēšanās Tenerifē ir publiskas un visiem peiejamas! Salā ļoti izplatīta ir kāpšana un iešana pa kalnu takām. Vulkānā Teide iespējams uzbraukt ar pacēlāju 3550m augstumā. Kad vējš nepūš, iespējams izīrēt automašīnu un ar ģimeni doties uz ūdens atrakciju parku SIAM PARK, zvēru dārzu LORO PARK, pastaigāties pa veco galvaspilsētu San Cristobal de La Laguna un daudz ko citu!

Decembrī:

lidojums, transfērs, 3* viesnīca, brokastis/vakariņas EL MEDANO = no 850eur/braucējam

Izvēlēties kūrortu, viesnīcu:

• Этот адрес электронной почты защищен от спам-ботов. У вас должен быть включен JavaScript для просмотра.
• mob. 29511062

Platība: 643 427 km2

Ģeogrāfiskais stāvoklis: Francija ir lielākā Rietumeiropas valsts. Ziemeļaustrumos tā robežojas ar Beļģiju un Luksemburgu, austrumos – ar Vāciju, Šveici un Itāliju, dienvidos – ar Spāniju.

Lielākā daļa ziemas kūrortu atrodas Savojā (Savoie), Augšsavojā (Haute Savoie), Izērā (Isčre) un Augstajos Alpos (Hautes-Alpes).

Francijas krastus apskalo Ziemeļjūra, Lamanša jūras šauruma, Atlantijas okeāna un Vidusjūras ūdeņi. Visaugstākie un jaunākie kalni ir Francijas Alpi, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, pie Itālijas robežas. Augstākā virsotne Eiropā – Monblāns (4807 m). Lieluma ziņā otrais kalnu masīvs ir Francijas dienvidos esošie Pireneju kalni, kas atdala Franciju no Spānijas. Ir arī zemāki, mežiem apauguši kalni - Jura, Vogēzi, Ardēni un Centrālais masīvs. Lielākās Francijas upes: Luāra, Rona, Garona un Sēna.

Lielākās pilsētas: galvaspilsēta Parīze (10,2 milj.), Marseļa (0,8 milj.), Liona (0,47 milj.), Tulūza (0,44 mlj.).

Klimats: Pārsvarā mērens, ziemas maigas. Alpos valda kontinentālais klimats, kuru maigāku dara Vidusjūras ietekme. Kalnos skaidri izteiktas augstieņu klimatiskās joslas. Vasaras ir lietainas un vēsas (1 000 m augstumā apmēram 10 °C), bet ziemas aukstas (no -5 ° līdz -10 °C) ar stipriem vējiem un bagātīgu sniega daudzumu. 2500 metru augstumā gadā vidēji nokrīt vairāk nekā 2000 mm nokrišņu, sniegs nenokūst septiņus mēnešus vai pat vēl ilgāk.

Iedzīvotāji: 63 milj. - trešā vieta Eiropā, aiz Krievijas un Vācijas.

Valoda: Valsts valoda – franču. Reģionos runā septiņos dialektos. 86 % francūžu runā tikai dzimtajā valodā. Attiecībā uz angļu valodu francūži ir visnotaļ jutīgi, tādēļ šo valodu jāizmanto piesardzīgi - ja uzreiz sāksiet runāt angliski, Jums var nepievērst uzmanību. Lai neaizvainotu francūzi, saruna obligāti jāsāk ar jautājumu: „Vai jūs runājat angļu valodā?”

Administratīvais iedalījums: Francija iedalīta 26 reģionos, no kuriem 22 atrodas Eiropā un 4 ir aizjūras teritorijas. Reģioni, savukārt, sadalīti departamentos. Kopumā Francijā ir 100 departamenti.

Reliģija: 50 % francūžu ir katoļi, 30 % atzinuši, ka ir ateisti.

Valsts iekārta: Republika. Valsts vadītājs ir prezidents, kuru ievēl uz pieciem gadiem. Francūži ir ļoti uzticīgi saviem valsts vadītājiem - kopš 1974. gada valsti vadījuši tikai četri prezidenti.

Ekonomika: Vispārējā ekonomikas apjoma ziņā Francija ieņem piekto vietu pasaulē, bet lauksaimniecības produktu eksporta ziņā - otro vietu pasaulē. Jau neskaitāmus gadus tūristu apmeklējumu skaita ziņā Francijai pieder līderpozīcijas pasaulē: gadā valsti apmeklē apmēram 80 milj. tūristu.

Nacionālā virtuve: Izsmalcinātā franču virtuve ir ieguvusi pasaules slavu. Katrā provincē ir savi „firmas ēdieni”, ko gatavo no attiecīgajam reģionam raksturīgiem produktiem. Alpu reģionā Savojā, kur atrodas lielākā daļa Francijas kalnu slēpošanas kūrortu, ievērojama vieta ēdienkartē ierādīta sieram. Vispopulārākais ēdiens ir fondī, ko gatavo no karstā baltvīnā izkausēta siera. Katliņu ar fondī novieto galda vidū, zem tā aizdedz spirta lampiņu, lai siers nesarec. Atsevišķi pasniedz gabaliņos sagrieztu, nedaudz apkaltušu maizi, kartupeļus vai pat augļus. Katrs pie galda sēdošais uzdur uz garas dakšiņas gabaliņu maizes un mērc to putojošajā siera masā. Fondī neēd vienatnē. Tas nav vienkārši ēdiens, bet gan savdabīgs rituāls, kas tuvina cilvēkus kopīgas maltītes laikā. Ļoti populāra ir arī raklete – karsts, kausēts siers, ko pārlej vārītiem kartupeļiem un kūpinātai gaļai un pasniedz ar sālītiem gurķīšiem. Vēl viens izteikts Alpu reģiona ēdiens ir „Tartiflette“ – sacepums no kartupeļiem, cūkgaļas un tradicionālā siera „reblošona”. Ēdiens francūžiem ir svēts, tādēļ katru dienu apmēram 13:00 un katru vakaru ap 20:00 visa tauta sēžas pie galda. Daudzi restorāni un kafejnīcas šajā laikā ir pārpildīti, tādēļ jāierodas vai nu kādu laiciņu iepriekš, vai laikus jāpasūta galdiņš. Parasti franču brokastis ir ļoti pieticīgas: apelsīnu sula, džems, kruasāns, kafija. Francūžiem otrās brokastis atbilst mūsu pusdienām. Francūži labprāt ēd nesteidzīgi, izbaudot maltīti. Pirms maltītes pieņemts iedzert kādu glāzi apetīti rosinoša aperatīva. Savukārt desertā saldumu vietā bieži vien pasniedz sagrieztus vairāku siera šķirņu gabaliņus.

Alkoholiskie dzērieni: Ikvienu francūža maltīti grūti iztēloties bez vīna, ko bieži izmanto arī ēdienu gatavošanai. Vīnogu vīna darīšanas ziņā Francija pasaulē ir otrajā vietā, tūlīt aiz Itālijas. Viens no lielākajiem

vīna darīšanas reģioniem valstī ir Alpu departaments Savoja. Šobrīd Savojā audzē 23 vīnkoku veidus. Savojas vīni lielākoties ir viegli baltvīni ar svaigu garšu un augļu aromātu. Pie augstākās šķiras vīniem pieder ”Viņš de Savoie”, ”Roussette de Savoie”, ”Seyssel” un ”Crepy”. No stipriem vietējiem dzērieniem īpaši populārs ir „Ženepī” (Genepi) – Alpu kalnu augu uzlējums. Pasaulslavens ir arī liķieris „Šartrēze” (Chartreuse), kuru dara Grandšartrēzes kolsterī, netālu no Grenobles. Ir divi „Šartrēzes” veidi: 40 ° stiprais dzeltenais liķieris, kura pagatavošanā izmanto 120 sastāvdaļas, un 55 ° stiprais zaļais liķieris no 250 sastāvdaļām. Gan „Ženepī”, gan „Šartrēzi” francūži parasti dzer pēc maltītes, lai uzlabotu gremošanu.

Elektrība: Elektrotīkla spriegums 220 V.

Tālrunis: Taksofonos izmanto kartes, kuras var iegādāties preses kioskos vai tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietās. Zvanīt no taksofoniem ir lētāk, nekā izmantot viesnīcas tālruni. Francijas starptautiskais kods – 33.

Nauda: EUR

Veikalu darba laiks: Slēpošanas reģionos veikali parasti strādā no 9.00 līdz 12.00 un apmēram no 15.00 līdz 19.00, svētdienās un pirmdienās – slēgts. Banku darba laiks: pirmdiena - piektdiena no 9:00 līdz 16.00.

Dzeramnauda: 5–10 % no rēķina summas.

Valsts specifika: Francijas Alpos atrodas vairāk nekā 200 kalnu slēpošanas kūrorti. Šī reģiona viesnīcas un apartamenti spēj uzņemt vairāk nekā divus miljonus cilvēku vienlaikus, pacēlāju milzīgā caurlaidības

spēja - 2,3 milj. slēpotāju. Tieši Francijā ir radies slēpotājiem labi pazīstamais jēdziens „apre–ski”. Šeit ar to saprot ne vien iespēju pēc slēpošanas iedzert alkoholisku dzērienu, bet plašākā izpratnē – vakara pasākumus un aktīvu atpūtu: sporta zāles un baseinus, masāžas, ūdens procedūru kursus un daudz ko citu.

Lielākie Francijas kalnu kūrorti

AUGŠSAVOJAS apgabals:

• LES PORTES DU SOLEIL
• LE GRAND MASSIF
• CHAMONIX
• MEGEVE
• LA CLUSAZ

SAVOJAS apgabals:

• LES ARCS
• LA PLAGNE
• VAL D` ISERE
• TIGNES
• LES TROIS VALLEES
• VALMOREL
• LE CORBIER
• VALMEINIER

IZĒRAS apgabals:

• ALPE D` HUEZ
• LES DEUX ALPES

AUGSTO ALPU apgabals:

• SERRE CHEVALIER
• MONTGENEVRE
• VARS/RISOUL
• PRA-LOUP

Galvaspilsēta: Berne

Iedzīvotāji: ~7 miljoni

Šveice ir multilingvāla valsts, tajā ir četras oficiālās valodas: vācu, franču, itāļu un retoromāņu

Nacionālā valūta: CHF – Šveices franks

Reliģija: kristietība

Laika josla: Atpaliek par 1 stundu no Rīgas laika.

Iebraukšana valstī: Lai no Latvijas sasniegtu Šveici, ir jāšķērso Lietuva, Polija, Čehija un Austrija.

platība - 41 290 km²;

Administratīvais iedalījums: Šveices Konfederācijā ietilpst 26 kantoni. Katrs kantons ir valsts valstī, maza zeme ar savu budžetu, finansēm un nodokļiem.

60% no valsts teritorijas aizņem Alpu kalni.

Starptautiskais telefona kods: (+ 41).

Lielākie Šveices kalnu kūrorti

BERNES apgabals:

• GSTAAD
• ADELBODEN
• JUNGFRAU

RIETUMŠVEICES apgabals:

• LES PORTES DU SOLEIL
• VILLARS
• VERBIER
• CRANS MONTANA
• ZERMATT
• SAAS-FEE

CENTRĀLŠVEICES apgabals:

• ENGELBERG

GRAUBUND apgabals:

• LAAX
• LENZERHEIDE
• DAVOS/KLOSTERS
• ST. MORITZ
• SAMNAUN

Galvaspilsēta: Roma

Iedzīvotāji: ~58 miljoni

Nacionālais sastāvs: itāļi 98 %

Nacionālā valūta: EUR

Laika josla: Atpaliek par 1 stundu no Rīgas laika.

Iebraukšana valstī: Lai no Latvijas sasniegtu Itāliju, ir jāšķērso Lietuva, Polija, Čehija un Austrija.

Ģeogrāfija: Valsts atrodas Eiropas dienvidos. Ziemeļos robežojas ar Šveici un Austriju, austrumos – ar Slovēniju, ziemeļrietumos – ar Franciju. Austrumos to apskalo Adrijas jūra, dienvidos- Jonijas jūra un Vidusjūra, rietumos – Tirēnu jūra, Ligūrijas jūra un Vidusjūra. Itālijai pieder arī salas- Elba, Sicīlija un Sardīnija un vēl dažas sīkas saliņas.

Divas neatkarīgas valstis – Sanmarīno un Vatikāns – atrodas Apenīnu pussalas teritorijā, tās pilnībā ieskauj Itālija. Valsts teritorija ir 301302 km2. Vairāk kā puse valsts teritorijas atrodas uz Apenīnu pussalas. Valsts ziemeļos atrodas Itālijas Alpi, kur atrodas valsts augstākais punkts – kalns Monte Červino (4478 m).

Klimats: Klimats – tipisks Vidusjūras. Alpi pasargā no aukstajiem vējiem, bet jūras straumes nes siltumu un mitrumu. Nokrišņu ir maz.

Nacionālās īpatnības: Itāļi ir ekspansīvi, karstasinīgi, viegli iekarst, atšķiras ar ļoti labu spēju kontaktēties. Augstu vērtē to, ja izrādīsiet interesi par Itāliju kā par valsti, kura ir dzimtene daudziem mākslas veidiem un amatniecības nozarēm. Ja izrādīsiet cieņu un zināšanas šajā sfērā, tas radīs labvēlīgu iespaidu.

Stipros dzērienus dzer reti, pat slavenā itāļu grapa nav lielā cieņā savā dzimtenē. Itāļi, kuri strikti ievēro tradīcijas, nedzer pat alu, parasti tiek lietots vietējā ražojuma vīns, kas ir katras maltītes neatņemama sastāvdaļa. Teikt garus tostus nav pieņemts, pirms iztukšot glāzi uzsauc “čin – čin”.

Reliģija: katoļi – 84%; protestanti, musulmaņi, jūdi.

Itālijā ir apgrozībā visas izplatītākās kredītkartes, daudzos restorānos, viesnīcās, veikalos un lielveikalos var norēķināties ar Visa, American Express, Mastercard, Diner’s Club un Carte Blanche, bet lielākajā vairumā benzīntanku Jūs palūgs norēķināties skaidrā naudā. Lauku rajonos norēķināties ar kredītkarti nevar.

Elektrība: Spriegums tīklā ir 220V, eiropas veida rozetes.

Dzeramnauda: Nav obligāta. Tomēr, ja esat apmierināti ar apkalpošanu, pieņemts atstāt 5-10% no rēķina summas. Itālijā ir pieņemts dot dzeramnaudu oficiantiem, bagāžas nesējiem, taksistiem, istabenēm u.c.

Noderīga informācija: Aptiekas ir apzīmētas ar sarkanu krustu. Tās strādā no 9.00 līdz 13.00 un no 16.00 līdz 19.00.

Avārijas gadījumu telefoni: Izziņu dienests – 100, Karabinieri (policija) – 112, Nelaimes gadījumi – 113, Ātrā palīdzība – 118, Ugunsdzēsēji – 115, Tehniskā palīdzība automašīnai – 116.

Starptautiskais telefona kods: (+ 39).

Lielākie Itālijas kalnu kūrorti

SÜDTIROL, TRENTINO apgabals:

• DOLOMĪTI (SELLA RONDA)
• VAL GARDEN
• VAL DI FASSA
• ARABBA (MARMOLADA)
• ALTA BADIA
• CORTINA D` AMPEZZO
• LATEMAR/KARERSEE
• SEISER ALM
• KRONPLATZ
• CIVETTA
• ORTLER
• BRIXEN

WESTTRENTINO, LOMBARDEI apgabals:

• LIVIGNO
• VAL DI SOLE
• MADONNA DI CAMPIGLIO
• PASSO TONALE
• BORMIO

AOSTA, PIEMONT apgabals:

• CERVINIA
• SESTRIERE
• LA THUILE – LA ROSIERE
• COURMAYEUR

Galvaspilsēta: Vīne

Iedzīvotāji: ~8 miljoni

Nacionālais sastāvs: austrieši 88,6 %

Nacionālā valūta: EUR

Klimats: Austrijā ir samērā maigs un mērens kontinentālais klimats. Vidējā vasaras temperatūra svārstās no 20 līdz 30 grādiem pēc Celsija. Vidējā ziemas temperatūra ir apmēram 0 grādu pēc Celsija, bieži snieg, tomēr pamatā saulains laiks. Ir vērojamas izteiktas klimata atšķirības ielejās un kalnos – no maiga un silta to pakājē līdz aukstai ziemai virsotnēs. Ziemas prieki var ilgt pat 7 mēnešus!

Laiks pēc Griničas meridiāna: + 1 h.
Starptautiskais telefona kods: (+ 43).

Iebraukšana valstī: Austrija ir Latvijai tuvākā Alpu zeme, lai to sasniegtu, ir jāšķērso Lietuva, Polija un Čehija.

Transports: Austrijas dzelzceļa piedāvātie pakalpojumi ir komfortabli un droši. Attīstītais ielu un lielceļu tīkls valstī ir teicamā stāvoklī. Lielākajās pilsētās ir lieliski funkcionējoša sabiedriskā transporta sistēma ar metro, tramvajiem un autobusiem. Daudzās valsts pilsētās un kūrortos, domājot par velosipēdistiem, ir izveidoti speciāli velo celiņi un takas.

Reliģija: 73,6% ticīgo ir katoļi, 4,7% protestanti, 4,2% musulmaņi.

Vietējā virtuve: austriešu virtuvi mēdz saukt arī par Vīnes virtuvi. Tai raksturīgi sātīgi ēdieni. Austrijas virtuve ir arī to nedaudzo skaitā, kuras ēdienkarte nav iedomājama bez zupas, bet otrajā ēdienā ir kāds gaļas ēdiens. Kā garnīrs iecienīti fritēti sīpolu gredzeni. Populāri ēdieni ir arī dažādi pagatavota karpa vai sautēta liellopa gaļa. Tāpat kā gulašs kombinācijā ar alu. Vai asinsdesa svētku reizē. Tomēr īstais austriešu lepnums ir Vīnes šnicele. Savukārt Burgenlandes zemes virtuvē centrālā vieta pieder polentai – kukurūzas miltu putrai, kuru kopā ar speķi vai žāvējumiem gatavo visdažādākajos veidos.

Īpašs stāsts ir par austriešu saldajiem ēdieniem – to klāsts ir ļoti plašs: deserti, kūciņas, pudiņi, ļoti daudz dažādu miltu izstrādājumu (ābolu strūdele, imperatora omlete, Zalcburgas pudiņš, pankūkas). Austriešu konditoru lepnums ir visā Eiropā slavenā strūdele, kuru gatavo no dažādiem augļiem, riekstiem, biezpiena, rozīnēm un kanēļa. Taču pašā valstī ne mazāk slavena ir t.s. Zahera torte, kas nosaukta tās radītāja Franča Zahera vārdā (1832). Zahera tortei ir šokolādes glazūra, zem kuras vēl aprikožu marmelādes kārtiņa. Vēl jāpiezīmē, ka strūdeles Austrijā mēdz būt arī sāļās, un tādā gadījumā pildījumā var būt šampinjoni, spināti, sēnes, gaļa, dažkārt arī zivs.

Lielākie Austrijas kalnu kūrorti

VORARLBERG apgabals:

• LECH UND ZÜRS 
• BREGENZERWALD
• MONTAFON

TIROL apgabals:

• ISCHGL
• SOLDEN
• OBERGURGL – HOCHGURGL
• ARLBERG (ST.ANTON)
• ZILLERTAL
• INNSBRUCK
• STUBAITAL
• SERFAUS – FISS – LADIS
• ZUGSPITZ TIROLER
• WILDER KAISER/BRIXENTAL
• KITZBÜEL UND KIRCHBERG
• PITZTAL
• NAUDERS

SALZBURG apgabals:

• GASTEIN (BAD GASTEIN)
• ZELL AM SEE (KAPRUN)
• SAALBACH HINTERGLEMM
• SALZBURGER SPORTWELT
• LUNGAU
• OBERTAUERN
• HOCHKÖNIGS WINTERREICH

KÄRNTEN apgabals:

• MOLLTAL
• HERMAGOR
• BAD KLEINKIRCHHEIM
• HEILIGENBLUT

STEIERMARK apgabals:

• SCHLADMING (DACHSTEIN – TAUERN)

Izstrādes stadijā

Valsts: Austrija
AUSTRIJAS ALPI BRIXENTAL www.skiwelt.at Brixental ir Austrijas vidēji augsto Alpu kūrorts, kas apvieno salīdzinoši daudz trases un 8 slēpošanas ciematiņus. Kalnu trases piemērotas vidējas klases braucējiem, bet var atrast arī vieglākas vai sarežģītākas trases! Neskaitāmi kalnu krodziņi gaida slēpotājus ar saviem tradicionālajiem ēdieniem un dzērieniem. Pēc slēpošanas aktīvākos pulcē Apres-Ski bāri.
	250km				650-1965m				225 €
	****		****		**		****		****
N2-N6						6-7		vai
no 410 € Cenā iekļauts: autobuss, apartamenti. no 630 € Cenā iekļauts: autobuss, viesnīca, brokastis, vakariņas.

 NEDĒĻAS:

SS 12.12. – 21.12. N2 30.01. – 08.02. N6 27.02. – 08.03

ZS 19.12. – 28.12. N3 06.02. – 15.02. N7 06.03. – 15.03.

JG 26.12. – 04.01. N4 13.02. – 22.02. N8 13.03. – 22.03.

N1 16.01. – 25.01. N5 20.02. – 01.03. N9 20.03. – 29.03.

KŪRORTU REITINGI
	Trases		Sniega parki
	Brīvais sniegs		Ģimenēm un bērniem
	Pēc slēpošanas
KŪRORTU INFO
	Līdzināto trašu kopējais garums		Slēpošanas augstums
	Pacēlāja kartes cena 6 deinām		Slēpošanas dienas
CITI SIMBOLI
	Autobuss		Mikroautobuss
	Aviopārlidojums		Viesnīca

Valsts: Austrija
www.lungau.at Zalcburgas reģiona kūrorts Lungau apvieno trīs slēpošanas areālus – Speiereck-Grosseck, Katschberg un Fanningberg. Vidēji augstie Alpu kalni apvieno 147km līdzinātās slēpošanas trases. Kūrorts ir labi piemērots vidējas klases braucējiem un slēpotāju ģimenēm ar bērniem. Šeit ir iespējams izvairīties no lielām tūristu masām.
	147km				1066-2400m				203 €
	****		****		***		***		****
N2-N6						6-7		vai
360 € Cenā iekļauts: autobuss, apartamenti. no 540 € Cenā iekļauts: autobuss, viesnīca, brokastis, vakariņas.

 NEDĒĻAS:

SS 12.12. – 21.12. N2 30.01. – 08.02. N6 27.02. – 08.03

ZS 19.12. – 28.12. N3 06.02. – 15.02. N7 06.03. – 15.03.

JG 26.12. – 04.01. N4 13.02. – 22.02. N8 13.03. – 22.03.

N1 16.01. – 25.01. N5 20.02. – 01.03. N9 20.03. – 29.03.

KŪRORTU REITINGI
	Trases		Sniega parki
	Brīvais sniegs		Ģimenēm un bērniem
	Pēc slēpošanas
KŪRORTU INFO
	Līdzināto trašu kopējais garums		Slēpošanas augstums
	Pacēlāja kartes cena 6 deinām		Slēpošanas dienas
CITI SIMBOLI
	Autobuss		Mikroautobuss
	Aviopārlidojums		Viesnīca

Izstrādes stadijā