+371 2 9554155

[email protected]

Ziema Vasara
21.10.2014

FRANCIJA

Rate this item
(0 votes)

Platība: 643 427 km2

Ģeogrāfiskais stāvoklis: Francija ir lielākā Rietumeiropas valsts. Ziemeļaustrumos tā robežojas ar Beļģiju un Luksemburgu, austrumos – ar Vāciju, Šveici un Itāliju, dienvidos – ar Spāniju.

Lielākā daļa ziemas kūrortu atrodas Savojā (Savoie), Augšsavojā (Haute Savoie), Izērā (Isčre) un Augstajos Alpos (Hautes-Alpes).

Francijas krastus apskalo Ziemeļjūra, Lamanša jūras šauruma, Atlantijas okeāna un Vidusjūras ūdeņi. Visaugstākie un jaunākie kalni ir Francijas Alpi, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, pie Itālijas robežas. Augstākā virsotne Eiropā – Monblāns (4807 m). Lieluma ziņā otrais kalnu masīvs ir Francijas dienvidos esošie Pireneju kalni, kas atdala Franciju no Spānijas. Ir arī zemāki, mežiem apauguši kalni - Jura, Vogēzi, Ardēni un Centrālais masīvs. Lielākās Francijas upes: Luāra, Rona, Garona un Sēna.

Lielākās pilsētas: galvaspilsēta Parīze (10,2 milj.), Marseļa (0,8 milj.), Liona (0,47 milj.), Tulūza (0,44 mlj.).

Klimats: Pārsvarā mērens, ziemas maigas. Alpos valda kontinentālais klimats, kuru maigāku dara Vidusjūras ietekme. Kalnos skaidri izteiktas augstieņu klimatiskās joslas. Vasaras ir lietainas un vēsas (1 000 m augstumā apmēram 10 °C), bet ziemas aukstas (no -5 ° līdz -10 °C) ar stipriem vējiem un bagātīgu sniega daudzumu. 2500 metru augstumā gadā vidēji nokrīt vairāk nekā 2000 mm nokrišņu, sniegs nenokūst septiņus mēnešus vai pat vēl ilgāk.

Iedzīvotāji: 63 milj. - trešā vieta Eiropā, aiz Krievijas un Vācijas.

Valoda: Valsts valoda – franču. Reģionos runā septiņos dialektos. 86 % francūžu runā tikai dzimtajā valodā. Attiecībā uz angļu valodu francūži ir visnotaļ jutīgi, tādēļ šo valodu jāizmanto piesardzīgi - ja uzreiz sāksiet runāt angliski, Jums var nepievērst uzmanību. Lai neaizvainotu francūzi, saruna obligāti jāsāk ar jautājumu: „Vai jūs runājat angļu valodā?”

Administratīvais iedalījums: Francija iedalīta 26 reģionos, no kuriem 22 atrodas Eiropā un 4 ir aizjūras teritorijas. Reģioni, savukārt, sadalīti departamentos. Kopumā Francijā ir 100 departamenti.

Reliģija: 50 % francūžu ir katoļi, 30 % atzinuši, ka ir ateisti.

Valsts iekārta: Republika. Valsts vadītājs ir prezidents, kuru ievēl uz pieciem gadiem. Francūži ir ļoti uzticīgi saviem valsts vadītājiem - kopš 1974. gada valsti vadījuši tikai četri prezidenti.

Ekonomika: Vispārējā ekonomikas apjoma ziņā Francija ieņem piekto vietu pasaulē, bet lauksaimniecības produktu eksporta ziņā - otro vietu pasaulē. Jau neskaitāmus gadus tūristu apmeklējumu skaita ziņā Francijai pieder līderpozīcijas pasaulē: gadā valsti apmeklē apmēram 80 milj. tūristu.

Nacionālā virtuve: Izsmalcinātā franču virtuve ir ieguvusi pasaules slavu. Katrā provincē ir savi „firmas ēdieni”, ko gatavo no attiecīgajam reģionam raksturīgiem produktiem. Alpu reģionā Savojā, kur atrodas lielākā daļa Francijas kalnu slēpošanas kūrortu, ievērojama vieta ēdienkartē ierādīta sieram. Vispopulārākais ēdiens ir fondī, ko gatavo no karstā baltvīnā izkausēta siera. Katliņu ar fondī novieto galda vidū, zem tā aizdedz spirta lampiņu, lai siers nesarec. Atsevišķi pasniedz gabaliņos sagrieztu, nedaudz apkaltušu maizi, kartupeļus vai pat augļus. Katrs pie galda sēdošais uzdur uz garas dakšiņas gabaliņu maizes un mērc to putojošajā siera masā. Fondī neēd vienatnē. Tas nav vienkārši ēdiens, bet gan savdabīgs rituāls, kas tuvina cilvēkus kopīgas maltītes laikā. Ļoti populāra ir arī raklete – karsts, kausēts siers, ko pārlej vārītiem kartupeļiem un kūpinātai gaļai un pasniedz ar sālītiem gurķīšiem. Vēl viens izteikts Alpu reģiona ēdiens ir „Tartiflette“ – sacepums no kartupeļiem, cūkgaļas un tradicionālā siera „reblošona”. Ēdiens francūžiem ir svēts, tādēļ katru dienu apmēram 13:00 un katru vakaru ap 20:00 visa tauta sēžas pie galda. Daudzi restorāni un kafejnīcas šajā laikā ir pārpildīti, tādēļ jāierodas vai nu kādu laiciņu iepriekš, vai laikus jāpasūta galdiņš. Parasti franču brokastis ir ļoti pieticīgas: apelsīnu sula, džems, kruasāns, kafija. Francūžiem otrās brokastis atbilst mūsu pusdienām. Francūži labprāt ēd nesteidzīgi, izbaudot maltīti. Pirms maltītes pieņemts iedzert kādu glāzi apetīti rosinoša aperatīva. Savukārt desertā saldumu vietā bieži vien pasniedz sagrieztus vairāku siera šķirņu gabaliņus.

Alkoholiskie dzērieni: Ikvienu francūža maltīti grūti iztēloties bez vīna, ko bieži izmanto arī ēdienu gatavošanai. Vīnogu vīna darīšanas ziņā Francija pasaulē ir otrajā vietā, tūlīt aiz Itālijas. Viens no lielākajiem

vīna darīšanas reģioniem valstī ir Alpu departaments Savoja. Šobrīd Savojā audzē 23 vīnkoku veidus. Savojas vīni lielākoties ir viegli baltvīni ar svaigu garšu un augļu aromātu. Pie augstākās šķiras vīniem pieder ”Viņš de Savoie”, ”Roussette de Savoie”, ”Seyssel” un ”Crepy”. No stipriem vietējiem dzērieniem īpaši populārs ir „Ženepī” (Genepi) – Alpu kalnu augu uzlējums. Pasaulslavens ir arī liķieris „Šartrēze” (Chartreuse), kuru dara Grandšartrēzes kolsterī, netālu no Grenobles. Ir divi „Šartrēzes” veidi: 40 ° stiprais dzeltenais liķieris, kura pagatavošanā izmanto 120 sastāvdaļas, un 55 ° stiprais zaļais liķieris no 250 sastāvdaļām. Gan „Ženepī”, gan „Šartrēzi” francūži parasti dzer pēc maltītes, lai uzlabotu gremošanu.

Elektrība: Elektrotīkla spriegums 220 V.

Tālrunis: Taksofonos izmanto kartes, kuras var iegādāties preses kioskos vai tabakas izstrādājumu tirdzniecības vietās. Zvanīt no taksofoniem ir lētāk, nekā izmantot viesnīcas tālruni. Francijas starptautiskais kods – 33.

Nauda: EUR

Veikalu darba laiks: Slēpošanas reģionos veikali parasti strādā no 9.00 līdz 12.00 un apmēram no 15.00 līdz 19.00, svētdienās un pirmdienās – slēgts. Banku darba laiks: pirmdiena - piektdiena no 9:00 līdz 16.00.

Dzeramnauda: 5–10 % no rēķina summas.

Valsts specifika: Francijas Alpos atrodas vairāk nekā 200 kalnu slēpošanas kūrorti. Šī reģiona viesnīcas un apartamenti spēj uzņemt vairāk nekā divus miljonus cilvēku vienlaikus, pacēlāju milzīgā caurlaidības

spēja - 2,3 milj. slēpotāju. Tieši Francijā ir radies slēpotājiem labi pazīstamais jēdziens „apre–ski”. Šeit ar to saprot ne vien iespēju pēc slēpošanas iedzert alkoholisku dzērienu, bet plašākā izpratnē – vakara pasākumus un aktīvu atpūtu: sporta zāles un baseinus, masāžas, ūdens procedūru kursus un daudz ko citu.


Lielākie Francijas kalnu kūrorti

AUGŠSAVOJAS apgabals:

  • LES PORTES DU SOLEIL
  • LE GRAND MASSIF
  • CHAMONIX
  • MEGEVE
  • LA CLUSAZ

SAVOJAS apgabals:

  • LES ARCS
  • LA PLAGNE
  • VAL D` ISERE
  • TIGNES
  • LES TROIS VALLEES
  • VALMOREL
  • LE CORBIER
  • VALMEINIER

IZĒRAS apgabals:

  • ALPE D` HUEZ
  • LES DEUX ALPES

AUGSTO ALPU apgabals:

  • SERRE CHEVALIER
  • MONTGENEVRE
  • VARS/RISOUL
  • PRA-LOUP

 

Read 8805 times Last modified on Otrdiena, 21 Aprīlis 2015 10:35
More in this category: « AUSTRIJA ITĀLIJA »

Facebook

DĀVANU KARTES

DARBA LAIKI